Tūjas bibliotēka
Liedaga iela 11-1, Tūja, Liepupes pag., Salacgrīvas novads, LV-4022
Tālrunis/Fakss:64032172
e-pasts: [email protected]
[email protected]
Tālrunis/Fakss:64032172
e-pasts: [email protected]
[email protected]
Tūjas Zinību centrā tosestdien (02.10.2021.) pulcējās patiesi sava dzimtā krasta patrioti, jo stāsts bija par Latvijas 496 km garo piekrasti, tās ļaudīm un dzīves vidi, ko grāmatā "No Rucavas līdz Ainažiem" tvēruši fotomeistars Valdis Brauns un šo rindu autors Gints Šīmanis. Kad jūrā pūš, ir laiks rakstīt, un katrs iepazītais piekrastes cilvēks kļūst par stāstnieku, ko tik ļoti gaidām atspoguļotu drukātā veidā. Pateicoties Vidzemes piekrastes labam pazinējam un erudītam zvejas lietās Aigaram Pūsildam, kurš tūjiešus iepriecināja ar prasmi jūras lietas skaidrot drusku sadzīviskāk par ihtiologu leksiku, grāmatas autori savos ceļos sastapa lieliskos piekrastes zvejniekus - Edgaru Zviedri un Jāni Garklāvu Saulkrastos, Normundu Grūbi Zvejniekciemā, Zigurdu Muižnieku un Aldi Priedi Liepupē un Duntē, Dzintaru Zanderu zvejnieku saimniecībā "Zītari" un Rolandu Ķirsi Unģēnu ciemā. Valda Brauna kolorītais zvejnieku tvērums liecina - piekrastnieki nenolaiž rokas un savos centienos izdzīvot "uzdod toni" pārējiem piejūriešiem. Ko mēs varam viņiem līdzēt? Patlaban ļoti dzīva ir ideja par viedajiem ciemiem, un tieši apkaimēm un tur dibinātām biedrībām ir spēks rokā, ja enerģija tiek vērsta dzimtā krasta virzienā. Labturība taču attiecināma ne tikai uz mūsu mazajiem draugiem, bet gan uz ikkatru vienu no mums.
Pragmatiskais vienmēr iet roku rokā ar romantisko - to mums muzikālajās vitrāžās atgādināja dziedošā Guna Grote- Majore, kuras ģitārspēle vilināja plašāk iepazīties ar novadnieces veikumu. Tūjas daiļdārza karalis Ojārs Kiršteins mūs loloja ar hortenzijām rudenīgajos krāsu musturos, Zinību centra vadītāja bibliotekāre Zeltīte Millere lutināja ar viesmīlības auru, un vairāk kā divas sestdienas pēcpusdienas stundas pagāja nemanot. Salacgrīviešu biedrība "Bibliokuģis "Krišjānis Valdemārs"" šoruden vairāk plāno būt tieši Vidzemes piekrastes bibliotēkās, lai mudinātu un mundrinātu piejūriešus viedām idejām un prātā paliekošiem darbiem. Raksts: Gints Šīmanis Foto: Indra Ozola un Astra Tomsone
0 Comments
Vasaras mēnešos, sākot ar 13.jūliju, Tūjas bibliotēkas Zinību centra zālē aplūkojama viļķeniešu mākslas darbu – gleznu izstāde. Mūsu telpās tā turpina jau iesākto novada profesionālo un radošo mākslinieku plenēru izstāžu ciklu. Šie darbi ir tapuši divus gadus atpakaļ (2019, jūlijā), biedrības “Mantrači” rīkotajā plenērā “Viļķenieši – savam pagastam”. Projekta mērķis bija iesaistīt novadniekus un radīt glezniecības darbus par Viļķenes pagasta kultūrvidi, tos publicējot īpašā kalendārā.
Tūjas bibliotēkas apmeklētāju vērtējumam tiek nodotas 20 Viļķenes kultūrvēsturiskās ainavas, ko radījuši 13 mākslu mīloši viļķenieši : profesionāli mākslinieki, amatieri un jaunās paaudzes talanti. Esiet laipni gaidīti Tūjas bibliotēkā! Izstāde būs skatāma vēl tikai šonedēļ! Līdz 20.augustam. Saulainajā 22. jūlija rītā Brīvdabas kino un sporta laukumā pie Tūjas bibliotēkas notika liela rosība. Pateicoties Tūjas bibliotēkas vadītājas Zeltītes atsaucībai un atbalstam pirmo reizi tika iemēģināts jaunais laukums ar leļļu teātra pirmizrādi “Meža detektīvs”.
Ciemos atbraukušas Improvizācijas leļļu teātra studijas “ILze” lelles, kopā ar izrādes autorēm Ilzi un Mārīti. Smaidīgas ierodas ģimenes ar bērniem. Leļļu teātris te viesojās pirmo reizi. Mazie un lielie skatītāji ar lielu interesi sekoja līdzi divu nešķiramu draugu, Baltās žurkas un Sivēna piedzīvojumiem Tūjas jūrmalā un priežu mežā. Bērni aktīvi līdzdarbojās izrādē, lai palīdzētu ātrāk atrast vieglprātīgo Sivēnu, kurš aizskrēja līdzi Spārītēm uz mežu. Pēc izrādes bērni darbojās radošajā darbnīcā, izgatavojot sev pirkstiņlelles. Mazās lellītes sanāca ļoti skaistas - tauriņi, lapsiņas u.c. Vēl šajā skaistajā dienā bērni varēja lepoties ar krāšņiem sejas un hennas zīmējumiem. Svētku prieks un smiekli piepildīja laukumu. Arī leļļu teātra meitenes bija patīkami pārsteigtas par kuplo apmeklētāju skaitu un aktīvo skatītāju līdzdarbošanos izrādē. Paldies ikvienam par skaisto dienas sākumu! Indra Ozola (teātra studijas aģente) Foto : I.Ozola un A. Tomsone Ceturtdien, 22. jūlijā plkst. 11:00 laukumā pie Tūjas bibliotēkas improvizācijas leļļu teātra studija “Ilze” aicina mazos tūjiešus uz teātra izrādi “Meža detektīvs”. Biļetes cena : 2 eiro
Pēc izrādes bērniem būs iespēja darboties radošajās darbnīcās : darinot pirkstiņlelles un zīmējumus ar hennu uz rokām. Esiet mīļi gaidīti! No 10. oktobra Tūjas bibliotēkas Zinību centra zālē līdz pat decembrim būs skatāma mākslinieka Aivara Romanovska personālizstāde “Īstenības pieskāriens”, ar 21 eļļas tehnikā gleznotu darbu kopumu, kas tapuši pēdējos gados. Mākslas mīļi, kuri daudzu gadu laikā sekojuši līdz mākslinieka gaitām gan plenēros, gan izstādēs kopā ar saviem draugiem un domubiedriem, Ziemeļvidzemes novada māksliniekiem, ir iepazinuši Aivara gleznotāja talantu. Protams, neiztikt bez tā, kas uzrunā viņa mākslas cienītājus, atainotā daba, klusā daba, ziedi, taču Aivaram tuvāks ir dzīves filozofiskais skatījums.
Atkāpe mākslinieka dzīves stāstā. Aivars ROMANOVSKIS dzimis rīdzinieks, bet nu jau ilgstoši (no 1972. gada) limbažnieks. Pēc profesijas mākslinieks, noformētājs. Ilggadējs Ziemeļvidzemes mākslinieku organizācijas biedrs, regulāri piedalās tās rīkotajās izstādēs un plenēros. Mācījies Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā metālmākslas nodaļā. Izstādēs darbojas kopš 1975. gada. Strādā eļļas tehnikā, akvarelī, veidojis scenogrāfijas Ausekļa Limbažu teātrim, svētku noformējumu kultūras pasākumiem gan Limbažos, gan Staicelē, Salacgrīvā u.c. Piedalījies mākslinieku plenēros ne tikai Latvijā, arī Zviedrijā u.c. Viņa darbi atrodas Latvijas, Zviedrijas, Portugāles, Holandes, Vācijas un ASV gleznu kolekcionāru privātkolekcijās. Zīmīgi, ka mākslinieks dzīvo mājā, ko savulaik iegādājies no gleznotāja Borisa Bērziņa un rada savus darbus izcilā meistara darbnīcā. Sagatavoja: Zeltīte Millere Tūjas bibliotēkas vadītāja Tikšanās ar pazīstamo rakstnieci un publicisti Marinu Kosteņecku Tūjas bibliotēkā notika svētku gaisotnē - pāris dienas pirms pasākuma, 25. augustā, Marina Kosteņecka svinēja 75. dzimšanas dienu. Rakstnieces dzīve ir neticami bagāta - klausoties viņas atmiņu stāstos, grūti noticēt, ka to visu piedzīvojis viens cilvēks. Marinas Kosteņeckas dzīvi precīzi raksturo Māra Čaklā vārdi: “Es esmu bagāts. Man pieder viss, kas ar mani noticis.” Tieši šīs dzejas rindas rakstniece izvēlējusies arī par vadmotīvu savam atmiņu krājumam“Mans XX gadsimts”, ko pirms gada klajā laida Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrība. Krājumā ir četras grāmatas – „Mans XX gadsimts“ un „Vēstules no XX gadsimta“ krievu un latviešu valodā. Tā vienlaikus ir rakstnieces biogrāfija un unikāla liecība par neseno Latvijas vēsturi. Vēsturiskie notikumi ietekmējuši rakstnieces radošo un personīgo dzīvi un otrādi – Marina Kosteņecka bijusi aktīva līdzdalībniece valsts vēsturē. Tieši tādēļ rakstnieces atmiņām un dzīves stāstam ir īpaša vērtība.
Prezentējot savu atmiņu krājumu, Marina Kosteņecka jau gadu dodas uz dažādām Latvijas vietām un bibliotēkās tiekas ar vietējiem iedzīvotājiem. Ar rakstnieci sarunājas LNB Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone, uzvedinot uz dažādiem tematiem. Tā kā tikšanās Tūjā notika augustā, tā lika atcerēties teju 30 gados senus notikumus - Augusta puču, Maskavas barikādes un trīs tajās kritušos. Marina kā PSRS Augstākās padomes deputāte un Latvijas delegācijas pārstāve piedalījās bojā gājušo bērēs. Sēru gājienā viņu uzrunāja maskavieši un teica: “Pasakiet paldies Latvijai, ka iemācīja mūs celt barikādes! Bez jūsu pieredzes mēs nebūtu uzvarējuši!”. Šis notikums uz mūžu palicis rakstnieces atmiņā un aprakstīts arī grāmatā “Mans XX gadsimts”. Tāpat kā neatlaidīgā cīņa par Molotova - Rībentropa pakta slepeno protokolu atzīšanu 1989. gadā. Tam bija milzīga nozīme Latvijas neatkarības atgūšanā. Arī šis stāsts izskanēja Tūjā. Marinai raksturīgā veidā - ar humora devu un aizrautīgi, bet emocionāli un vēsturiski precīzi. Rakstniece runā atklāti un tieši, dalās ar valstiski un vēsturiski nozīmīgiem atmiņu stāstiem, bet nevairās atklāt arī ļoti personīgus un emocionāli smagus dzīves brīžus. Marinai ir arī nostāja un viedoklis par šodienas aktualitātēm. Tūjā rakstniece iestājās par priesteri Andreju Mediņu, kā jau to publiski darījusi arī ierakstā sociālajā tīklā Facebook. Pazīstot priesteri un viņa dzīves gājumu personīgi, rakstniece gan Facebook, gan klātienē teica: “Tas, kurš savā dzīvē piedzīvojis smagākus pārbaudījumus kā Andrejs Mediņš, un tas, kurš pratis mīlēt savu tuvāko vairāk kā Andrejs Mediņš, lai met pirmo akmeni. Es savos 75 gados nostāšos šī akmens ceļā”. Nereti šādās tikšanās reizēs kāds klātesošais rakstniecei vaicā, ko viņa domā par mūsdienu Latviju un vai ir bijis vērts izcīnīt vēsturiskās cīņas par valsti, kāda tā ir šodien. Marina kategoriski noraida apgalvojumus par Latviju kā neizdevušos valsti un patiesi lepojas ar šodienas Latviju. Viņa liek paraudzīties uz sakoptajām pilsētām, lielām un mazām, uz jaunuzceltām un renovētām ēkām, bibliotēkām, kultūras būvēm, liek aplūkot bagātīgo literatūras klāstu latviešu valodā grāmatnīcās. “Mana Latvija ir izdevusies valsts!” saka rakstniece. Tikšanās noslēgumā LNB Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone dāvināja atmiņu krājuma “Mans XX gadsimts” grāmatas Tūjas bibliotēkai. Tagad tās Tūjā pieejamas ikvienam interesentam. Paldies Tūjas bibliotēkas vadītājai Zeltītei Millerei par silto uzņemšanu, Salacgrīvas novada domes pārstāvei Evijai Keiselei par aizkustinošu sveicienu no pašvaldības un pasākuma dalībniekiem - par atsaucību un patieso interesi! Paldies kempingam “Jūrasdzeņi” par iespēju rakstniecei piepildīt vēlēšanos - redzēt jūru. Ar “Jūrasdzeņu” saimnieku gādību Marina ne vien pabija Tūjas pludmalē un pie mola, bet apskatīja arī atpūtas kompleksu un gleznotāja Roberta Muža darbus. Sanita Kitajeva, LNB Atbalsta biedrība No 20. februāra līdz 20. aprīlim Salacgrīvas novada Tūjas bibliotēkā (Liedaga ielā 11) apskatāma novadpētnieces, žurnālistes, arī liepupietes Vivantas Volkovas izstāde – fotostāsti par zvanu vēsturi, simboliku un zvanīšanas tradīcijām. Nozīmīgs ir arī Vivantas Volkovas ieguldījums grāmatas “Latvijas dievnami” tapšanā un izdošanā.
Izstāde “Zvanu balsis” ved mūs uz viduslaiku pilsētām ar zvanu torņiem centrālajā laukumā, uz dievnamu zvanu torņiem, kur katram zvanam ir savs dzīvesstāsts, kā arī sniedz ieskatu par Latvijas senajām zvanu lietuvēm un Valdaja zvanu muzeja ekspozīciju. Izstādē redzami zvaniem veltīti dzejoļi, dziesmas, par to likteņiem sacerētas teikas un leģendas, tiem piešķirti arī vārdi. Ir mainījušās zvanu formas un izstrādāti ģeometriskie aprēķini, lai iegūtu vēlamo zvana skaņu, tiem kļūstot arī par mūzikas instrumentiem. Tikšanās ar autori 20. martā plkst.13:00 Tūjas bibliotēkas Zinību centra zālē. Atklāsim un iepazīsim zvanu izstādi, kā arī kopā ar mūsu viesi neklātienē dosimies pētnieciskajā ceļojumā pa Andalūzijas kalnu dabas takām. Esiet gaidīti Tūjas bibliotēkā! Sieviešu dienā Tūjas bibliotēkas Zinību centrā norisinājās sirsnīgs pasākums gan šo svētku, gan Šveika zīmē. Apmeklētāji varēja satikties ar divām brīnišķīgām radošām personībām – joprojām spēlējošo Dailes teātra cienījamā vecuma aktieri Gunāru Placēnu un kordiriģenti Māru Skridi. Ar šo sarīkojumu noslēdzās Tūjā apskatāmā M. Skrides gleznu izstāde Ar dziesmu un otu, kurā bija arī G. Placēna un viņa kundzes portreti. Tikšanās pulcēja vairāk nekā 40 interesentu.
Ideju par iespēju izstādes noslēgumā tikties ar vienu no gleznas varoņiem izloloja Tūjas bibliotēkas vadītāja Zeltīte Millere. – Viņa prot radīt tādu gaisotni, ka visi jūtamies gaidīti. Sanākušajiem bija saistoši redzēt gleznas oriģinālu. Gunārs Placēns ārkārtīgi jauki uzstājās. Viņš joprojām ir spēlējošs aktieris, vienmēr ir formā un ir ļoti cienīts un mīlēts. Domāju, viņa ciemošanās bija dāvana Sieviešu dienā, – pastāstīja M. Skride un piebilda, ka Zeltīte todien tika arī pie jauniem lasītājiem. Placēna kundze Ruta pieteicās pa vasaru, ko pavada Skultes pusē, braukt un šeit ņemt grāmatas. Z. Millere pauda gandarījumu, ka sarīkojums izdevās: – Māra Skride un Gunārs Placēns sadarbojās, runāja arī Placēna kundze un ar auditoriju izveidojās tāda jauka saruna. Mākslinieks bija nopietni gatavojies pasākumam, līdzi paņemot dažādus atribūtus, piemēram, cepures. Viņu var tikai apbrīnot. Augustā viņš svinēs 92 gadu jubileju, bet joprojām pats brauc ar auto, uzdejo, ir tik dzīvīgs un humora pilns. Arī Tūjas bibliotēkas lasītāja Gunta Dzene bija pārsteigta par sarīkojuma gaisotni un to, ka G. Placēns ar savu šarmu apbūris. Viņai šķitis, ka mākslinieks vienkārši kaut ko par sevi pastāstīs, bet pārsteigumi sekoja cits citam. Tika dziedāts, deklamēts, stāstīti atgadījumi un anekdotes. – Tas bija stāstošs un dziedošs pasākums. Māra mūs diriģēja. Pie mums neviens sarīkojums nenotiek vienkārši. Gandrīz katrā dziedam, – teica bibliotēkas vadītāja. M. Skride viņu par šādu spēju sarīkot svētkus apmeklētājiem uzlielīja: – Ārkārtīgi apbrīnoju lauku bibliotekāru darbu. Zeltīte šo dažu gadu laikā, kopš te darbojas, tik daudz paguvusi, strādādama viena. Viņa nes kultūru, mākslu un gaišumu visā apkārtnē, bibliotēku ir pārvērtusi par kultūras centru. Starp citu, M. Skride pasākuma izskaņā visiem sanākušajiem bija sarūpējusi svētku cienastu. Šobrīd un vēl vismaz pāris mēnešu Tūjas bibliotēkas Zinību centrā skatāmi Salacgrīvas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas-izstādes Zutiņš murdā materiāli par nēģu zvejas vēsturi un tradīcijām Vidzemes jūrmalā. Z. Millere dalījās iecerē, ka vasarā Tūjā varētu norisināties Džoņa un Sandras Delgalvju, pie kuriem gleznošanu apgūst M. Skride, un viņu studijas JD ART plenērs. Līga LIEPIŅA, laikraksts „Auseklis” Astras TOMSONES foto Kordiriģente Māra Skride un aktieris Gunārs Placēns, uzstājoties sarīkojumā Tūjas bibliotēkas Zinību centrā |
Autors
Zeltīte Millere |