Salacgrīvas novada bibliotēka
Sila iela 2, Salacgrīva, Salacgrīvas novads, LV-4033
Tālrunis: 64071989
Fakss: 64071995
e-pasts: [email protected]
Tālrunis: 64071989
Fakss: 64071995
e-pasts: [email protected]
Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa ir projekts, ko Ziemeļvalstīs administrē Biedrības Norden asociācija, bet Latvijā - Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūras centru un biedrību Norden Latvijā. Ziemeļvalstīs projekts norisināsies jau 21. reizi, Latvijā - 20. reizi. Nedēļas galvenais uzdevums ir Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana. Nedēļas laikā bibliotēkās notiek lasījumi, stāstu stāstīšana, literatūras izstādes, debates, konkursi un citi pasākumi.
13. novembris, ir lielā lasīšanas diena. Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļai ir trīs kopējie lasījumi - Rīta stunda pašiem mazākajiem lasītājiem, Krēslas stunda pieaugušajiem, kā arī jau otro gadu tiek piedāvāts lasījums pusaudžiem. Arī Salacgrīvas novada bibliotēkā 13. novembra vakarā pulcējās apmeklētāji, lai sveču gaismā kopā lasītu un klausītos Krēslas stundas lasījumu. Šoreiz nedēļas lasījumu tēma – Ziemeļu salas. No piedāvātā Fragmentu klāsta izvēlējāmies Ullas – Lenas Lundbergas grāmatas “Ledus” un Mauri Kunnasa “Bagātību sala” fragmentus. “Bagātību sala” fragmentu izvēlējāmies tāpēc, ka tas ir Roberta Lūisa Stīvensona klasiskā pirātu stāsta pārstāsts. Skarbo un skaisto ziemeļu dabas vidi uzburt un iejusties tajā palīdzēja video par Islandes salas dabu un brīnišķīgā mūzika. Gunta Zeme, Salacgrīvas bibliotēkas bibliotekāre Septembris Salacgrīvas novada bibliotēkās bijis notikumiem ražens mēnesis!
Mūsu novadā viesojušies ievērojami dzejnieki, rakstnieki, un tulkotāji. Novada skolēniem bija iespēja satikt vienu no izcilākajiem latviešu dzejniekiem Knutu Skujenieku un rakstnieku Roaldu Dobrovenski, kurš atmodināja daudzos interesi par Raini ar savu biogrāfisko romānu “Rainis un viņa brāļi”. Salacgrīvas novada bibliotēkā bija tikšanās ar dzejnieku, publicistu, cilvēku, kurš dzīvo priecīgi - Arnoldu Auziņu. Rakstnieks pārliecinoši no galvas deklamēja savu dzeju. Klātesošajiem laiks aizritēja nemanot, jo smaidījām mēs visi - par bezbēdīgiem stāstiem, ironiju par sevi un laikabiedriem. Pēc tikšanās ar Arnoldu Auziņu pozitīvas emocijas tika iegūtas ilgākam laikam. Šīs tikšanās ar autoriem norit VKKF atbalstītā projektā “Kamēr vēl. Divdesmitnieki. Trīsdesmitnieki. Turpinājums”. Dzejas mēneša ietvaros novada bibliotēkās notikuši dzejas dienām veltīti pasākumi. “Dzejas Dāmai joprojām ir absolūtā dzirde. Viņa spēlē uz visiem mūzikas instrumentiem, bet rotaļīgās atskaņās viskaislāk... uz cilvēku dvēselēm.” -A. Karele. Dzejas dienas Salacgrīvas bibliotēkā ienāca daudzkrāsainas. Klausījāmies Imanta Ziedoņa mīlas dzeju, Alfrēda Krūkļa dzeju no grāmatas “Atnāc kaut sapnī”, Andri Vējānu, Ainu Kareli, Zintu Aistaru, Raini un Aspaziju, kā arī dzejnieku Valdi Rūju, kas bieži viesojas Salacgrīvā. Viņa dzejolis “Atkal Salacgrīvā”, aizkustināja visas dzejas baudītājas. Atkal Salacgrīvā Ja vēlies to vasaru satikt, Kas negaist ar mākoņu plīvu, Ja vēlies pats sev vēl patikt, Tad atbrauc uz Salacgrīvu! Te ļaudis vēl brīnīties prot, Māk pagodāt, uzklausīt citus. To mieru, ko Svētciems spēj dot, To neiemantosi citur. Sirds, izmet enkuru! Paveries, rau!- Tas mirdzums nav tikai no lašiem... Cik mums sudraba dārga vēl daudz: Birzis, dziesmas un zītaru sagšas. Iecirst leģendā dūmeņu krasts- Kauls no latgaļa, latvja, no līva. Kur gan daiļāku līgavu rast- Jūras mazmeita, Salacgrīva... Dzejas pēcpusdienā skanēja arī Guntara Rača dzeja no jaunās grāmatas “365” 1. daļa. Guntars Račs jauno gadu sāka ar jaunu apņemšanos, katru dienu sarakstīt vismaz vienu dzejoli. Katram dzejolim ir atzīmēts tā sarakstīšanas datums. Klātesošie vēlējās dzirdēt dzejoli, kas publicēts viņa unikālajā dzimšanas datumā. Tie, kas dzimuši pēc 2. jūlija, savu dzejoli varēs izlasīt grāmatas otrajā daļā, kas iznāks nākamā gada februārī. Jautrību un prieku sagādāja bērnu dzeja. Liels atklājums bija Kārļa Vērdiņa grāmata “Tētis”. Šī grāmata ir iekļauta Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2017 grāmatu kolekcijā, vecuma posmā 15+ gadi. Notikumiem piesātinātais mēnesis paskrēja nemanot! Paldies visiem bibliotēkas lasītājiem un apmeklētājiem! Turpināsim lasīt, apmeklēt piedāvātos pasākumus un priecāties par krāsaino rudeni! Diāna Reide Salacgrīvas novada bibliotēka Dzejas mēnesī - 25. septembrī Liepupes un Salacgrīvas vidusskolas skolēniem bija iespēja klātienē satikt un paklausīties dzejnieku - Knutu Skujenieku.
Šīs tikšanās norit pateicoties Salacgrīvas novada bibliotēkas vadītājas Hedvigas Ineses Podziņas izstrādātajam projektam “Kamēr vēl. Divdesmitnieki. Trīsdesmitnieki. Turpinājums.”, kuru atbalsta VKKF. Šajā projektā piedalās un sarunas vada - LNB projektu vadītāja Liega Piešiņa. Knuta Skujenieka dzīve bijusi skarba. Septiņus gadus viņš /1962-1969/ pavadījis Mordovijas lēģerī - stingra režīma nometnē. Notiesāšanas motīvi bijuši politiski. Dzejnieks dalījās atmiņās par turienes apstākļiem un piedzīvotajiem brīžiem. Būdams lēģerī, Knuts atsācis savu literāro darbību. Šajā laikā tapuši dzejoļi, kas viņu padarīja par vienu no izcilākajiem latviešu dzejniekiem. No lēģera mājup septiņu gadu garumā tika sūtītas vēstules sievai. Šī sarakste apkopota un izdota Knuta Skujenieka Rakstos. Par šīm vēstulēm dzejnieks saka: “Izdzīvojiet šo cilvēcisko drāmu kopā ar mums. Tai nav laika nolaides.” K.Skujenieka darbus apkopojusi un pārskatījusi redaktore, komentētāja, interpretētāja Inta Čaklā, kuru dzejnieks ļoti cienījis. K.Skujenieks: “Tā ir liela likteņa privilēģija - autoram būt līdzdalīgam pie savu Rakstu sakopošanas un klajā laišanas.” Pārsteidzošs ir K. Skujenieka atdzejas darbs. Viņš atdzejojis no ukraiņu, spāņu, grieķu, lietuviešu, maķedoniešu, somu, zviedru, dāņu un poļu valodām. Kā pats atzīst: “Atdzejas darbs ir devis daudz patikas un poētiska azarta.” Knuts Skujenieks vairs neraksta. 2008. gadā tika uzrakstīts pēdējais dzejolis. Viņš jūtas atvieglots, ne bēdīgs par to. Dzejnieks uzskata, ka lirisku dzeju šajā vecumā (82 gadi) vairs nevajadzētu rakstīt. Sarunas noslēgumā tika atskaņota Goran Gora izpildītā dziesma ar K.Skujenieka vārdiem. Savā albumā “Mosties” Goran Gora izvēlējies dzeju, ko K.Skujenieks sarakstījis izsūtījuma laikā, tāpēc dzejoļos daudz ilgu un smeldzes, bet tomēr dominējošā ir mīlestības tēma. Ar laba vēlējumiem skolēniem un citējot savas rindas: “kad akmens novēlies no sirds uz tā var pasēdēt” dzejnieks atvadās no mums Salacgrīvā! Diāna Reide Salacgrīvas novada bibliotēka Vējainajā 14. septembra dienā Salacgrīvas vidusskolas 11. un 12. klašu skolēni pulcējās uz tikšanos ar varbūt viņiem ne tik zināmu rakstnieku un tulkotāju Roaldu Dobrovenski. Šāda iespēja tikties radās, pateicoties Salacgrīvas bibliotēkas izstrādātajam projektam “Kamēr vēl. Divdesmitnieki/trīsdesmitnieki. Turpinājums.” kuru atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds. Kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu vadītāju Liegu Piešiņu izvērtās interesanta, reizēm pat jautra saruna par rakstnieka dzīvi un darbu. Pārsteidza fakts, ka, būdams krievu tautības cilvēks, viņš savā grāmatā „Rainis un viņa brāļi” spējis parādīt Raini un Aspaziju kā ģimeni, kas satiek viens otru un iet kopā līdz mūža galam.
Interesants ir stāsts par Jāņa Joņeva romāna „Jelgava,94” tulkošanu. Lai labāk izprastu galveno varoni, kuram ir 14 gadi, un pašu Joņevu, Roalds Dobrovenskis klausījās romānā attēlotā laika tik populāro „smago metālu”. „Man tā bija pavisam jauna pieredze!”, saka viesis. Uzrunājot jauniešus, Ronalds Dobrovenskis iesaka visiem cienīt un novērtēt savu ģimeni un draugus. „Tikai tā jūs spēsiet uzveikt visus pārbaudījumus, ko jums sagādājusi dzīve. Un jūsu paaudzei tādu būs daudz”! saka rakstnieks. Kad noskan zvans uz nākamo stundu, skolēni necenšas atstāt savas vietas. Varbūt vēl ko interesantu pastāstīs? Tad Liega Piešiņa aicināja viesi pie klavierēm. Izrādās, rakstniekam ir arī muzikālā izglītība. No mums viņš atvadās ar dziesmu, ko dziedājis dzīvesbiedrei , dzejniecei Veltai Kaltiņai. Gunta Zeme, Salacgrīvas novada bibliotēkas bibliotekāre Foto- Raivis Struncēns |
Autores
Salacgrīvas novada bibliotēkas vadītāja |