Svētciema bibliotēka
Dārza iela 26, Svētciems,
Salacgrīvas pagasts,
Limbažu novads
t.64071721; 26495648
[email protected]
https://www.facebook.com/svetciemabiblioteka
Svētciema bibliotēkā Sveču mēneša Pievakares sarunas pavadījām kopā ar vietējo sveču meistari Anitu Rāpu. Anitas aizraušanās ar svecēm nav nemaz tik sena, to viņa apguvusi pagājušajā vasarā ,ciemojoties pie radiem Īrijā. Visa sākums esot pamatnītes izgatavošana. Un, kā Anita saka, tas ir darbiņš, kas nepatīkot nevienam. Tālāk sekojot mērcēšana dažādās krāsās, līdz ”uzaug” apjomīga svece. Pati griešana gan prasot ievingrinātu roku. Lakošana žāvēšana, iesaiņošana. Visi šie darbiņi ir laika ietilpīgi, tāpēc palīgā nākot arī meita Emīlija. Vienā dienā topot ap deviņām svecēm. Svētku laikā ļoti pieprasītas bijušas sveces ar uzrakstu vai kādu svētku simbolu. Anitas mīļākā svece ir sārtās krāsas svece ar putniņu rūķīša cepurītē. Par pircēju vēlmēm viņai bija savs spriedums: “Tās sveces, kuras man liekas, ka nav sanākušas, tās visātrāk aiziet tirgos”. Lai mēs visu sveces liešanas procesu labāk saprastu, meistare bija sagatavojusi video. Arī mums tovakar bija tas prieks- katram izgatavot savu sveci! Priecājāmies, ka visiem kopā mums sanāca tāds “sveču mežs”. Tiesa, grieztās sveces gan nelējām, tās dažās stundās nevar izgatavot, vajadzīgas vairākas dienas. Vēl mēs daudz runājām par sveču krāsu skaidrojumiem, par ticējumiem, par sveču nozīmi senāk un tagad, kā arī pārbaudījām savas zināšanas par svecēm ,atbildot uz āķīgiem viktorīnas jautājumiem. Tā kā Sveču dienā ir ne tikai jālej sveces un daudz jāsmejas, bet arī jāēd bieza putra, tad arī mūsu svētku galdā tika celta Vijas Ozolas vārītā Svecaines biezputra. Protams, ļoti garšīga! Paldies visiem dalībniekiem, Anitai, Emīlijai un saimniecītei Vijai par jauko vakaru. Vēl drīz līdz februāra beigām bibliotēkā būs apskatāma Anitas Rāpas Svečau izstāde. Atnāciet, aplūkojiet! Vēl jo vairāk tāpēc, ka Anita ir vietējā- svētciemiete! Būsim lepni par savējiem, atbalstīsim un iepazīsim mūsu vietējos dizaina ražotājus. Ja kādā amatnieku tirgū redziet sveci ar ”Candle Lady” vizītkarti, tad ziniet-tā nāk no Svēciema un ir Anitas Rāpas roku darbs. Svētciema bibliotēkas vadītāja L. Borozdina Ar ziemeļvalstu literatūru mazos svētciemiešus iepazīstina Karlsons
22.11.2018 09:00 Jau ierasts, ka Ziemeļvalstu literatūras nedēļa vienmēr notiek mūsu valsts svētku nedēļā. Šogad tā bija īpaša, jo Latvijas simtgadei veltīto bibliotēkas pasākumu patriotiskajai tematikai pievienojās Ziemeļzemju literatūras varoņu iepazīšana. Lasījumi sveču gaismā 2560 bibliotēkās no Skandināvijas valstīm, Fēru un Ālandu salām, Baltijas valstīm, Islandes un pat no Grenlandes notika jau 22.reizi. Šī gada tēma bija “Varoņi Ziemeļos”, kuras uzdevums bija Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana. Iesaki draugiem: Svētciema bibliotēka izvēlējās piedalīties Rītausmas stundas lasījumos, uzaicinot to darīt kopā ar jaunākajiem lasītājiem no PII “Vilnītis”’ “Snīpju “grupas. Tā kā šo grupiņu apmeklē bērni, kuri ir pietiekoši jauni savos labākajos gados, no projektā piedāvātajām bērnu grāmatāmneizvēlējāmies lasīt Rokasgrāmata supervaroņiem, bet gan citu alternatīvu - īstu varoņstāstu par īstu, pietiekoši senu un mīļu grāmatas varoni Karlsonu no Astridas Lindgrēnas grāmatas ” Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta”. Karlsons bērnus pārsteidza, figurējot pa bibliotēku. To gan nācās pārtraukt, jo pats taču vien bija uzaicinājis bērnus pie sevis, lai runātos par tik svarīgu un nopietnu tēmu - varonība! Pēc savstarpējās karlsoniskās sasveicināšanās sekoja iepazīšanās ar Ziemeļzemēm, to atrašanos vietām, dabu, dzīvniekiem, ziemeļblāzmu un, protams, ar bērnu grāmatām. Populārās zviedru rakstnieces Astridas Lindgrenas grāmatu varoņus tikai daži bērni jau iepriekš bija iepazinuši teātra izrādēs vai filmās. Karlsons un Pepija šai paaudzei ne tuvu nebija tik pazīstami kā Smurfi, Zibens Makvīns, Sūklis Bobs vai Minioni, Digimoni un Pokemoni. Bet tāpēc jau ir bibliotēka, lai atvērtu grāmatu un iepazītos ar jauniem varoņiem. Jā, bet kas tad ir varoņi? Kādas īpašības raksturo varoni?Ko dara visu apjūsmotie varoņi un ko īsti ļaundari? Tieši uz šiem jautājumiem tad meklējām atbildes kopīgi. Visvienkāršāk taču sadalīt visus varoņus labajos un sliktajos, bet vai sliktajā nav nekā laba un otrādi -labajos arī pa kādai skabargai? Par to pārliecinājāmies, lasot grāmatas fragmentu par Brālīša pirmo satikšanos ar Karlsonu, kā arī noskatoties filmiņu, kurā abi draugi noķer blēžus Filli un Rulli. Pēc filmiņas pārrunājām, kādas rakstura īpašības ir Brālītim, kādas Karlsonam, kāpēc Brālītim bija skumji un kāpēc ir labi, ja ir draugi. Ko īsti dara visu apjūsmotais varonis šajā stāstā un ko dara blēži- ļaundari? Runājot par pozitīvajiem bērnu grāmatu varoņiem, nākas aizdomāties, kāpēc populārāki mūsdienu literatūrā aizvien biežāk kļūst antivaroņi?. Liela jautrība sākās, kad Karlsons demonstrēja savu jandalēšanās prasmi. Troksnis liels, pa gaisu lido visādi lidojošie priekšmeti, pat tie, kuri parasti gan nelido… Nē, nē, tās nebija grāmatas! Bet, kad bibliotēku atkal vajadzēja sakārtot, Karlsons to ierādījapa savai modei. Labi, ka “Snīpju “bērni zināja, kā tās rotaļlietas pēc tādas jandalēšanāsjāsakārto. Paldies viņu Bokas jaunkundzēm -skolotājām Indrai, Anitai un Ivetai, kas mazos “Snīpjus” pa laikam pieskatīja, izpalīdzēja un nemaz nebija bargas. Uz atvadām Karlsons katram dāvāja savu portretu izlasi, kura gan pašiem būs vēlāk jāizkrāso un jāatrāda dāvinātājam. Lai gan pasaulē labākajam tortu ēdājam bija grūti šķiries no saldumu balviņām, ciemiņiem tās tomēr tika līdzi dotas. “Mieru, tikai mieru!”- pirms šķiršanās teica Karlsons, aicinot bērnus neskumt, jo padomā ir vēl dažas grāmatas, par kurām būtu vērts bērniem pastāstīt. Un, protams, arī multenītesjāskatās, jo jāzina taču par pasaules labākā lidotāja un labākā tvaika mašīnu meistara Karlsona lidošanu un lodāšanu atkal. Pēc pasākuma bērni gan zināja stāstīt, ka Karlsons tagad dzīvojot Ziemeļos. Tā jau tas arī laikam ir, jo Karlsons taču dzīvo katrā no mums- visur un vienmēr pašos spēka gados, gudrs, skaists un pietiekami izskatīgs! Svētciema bibliotēkas vadītāja L. Borozdina Sarunas vada Aiva Berdaškēviča un Rasma Polmane Pievakares sarunās Svētciemā17.10.2018 13:30
Rudens ir ražas laiks, bet lauku bibliotēkās tas ir kā sākums jaunam darba cēlienam . Lauku darbi apdarīti- vairāk varam atļauties laiku grāmatām, sarunām, sevis pilnveidošanai vai vaļas priekiem. Iesaki draugiem: Svētciema bibliotēkā uz oktobra Pievakares sarunām bijām aicinājuši salacgrīvietes Rasmu Polmani un Aivu Berdaškēviču. Rasma ir pabeigusi koučinga kursus, ieguvusi sertifikātu Eņģeļu skolā, savukārt, Aiva ir sociālā pedagoģe, daudzu semināru, kursu , kā arī psiholoģisko un veselības nometņu dalībniece. Lai mēs labāk iemācītos izprast sevi, viņas dalījās savās zināšanās un pieredzē svarīgāun dzīviizmainošātēmā - dzimtas sakņu sakārtošanā. Sabiedrībā aizvien vairāk pieaug interese par saviem senčiem, cilvēki vairāk pievēršas savas ģimenes vēstures pētniecībai un dzimtas koku veidošanai. Šodien daudzās ģimenēs kāds uzņēmīgāks dzimtas turpinātājs nodarbojas ar dzimtas pētniecību, veidojot ciltskoku, meklējot radu rakstus, fotogrāfijas vai citus dokumentus. Mēs savās sarunās vairāk pievērsāmies senču emocionālā mantojuma ietekmei uz nākamajām paaudzēm. Lai no paaudzes paaudzē katra nākamā paaudze mūsu atstāto mantojumu apzinātos kā vērtību, katram vajadzētu aizdomāties, ko mēs varam darīt šeit un tagad , piestrādājot pie savas dzīves kvalitātes uzlabošanas. Rasma, vadoties pēc savas personīgās pieredzes, stāstīja: „ Tas ir garš ceļš, tas ir darbs ar sevi, tā ir ļoti liela mērķa apzināšanās un motivācija , ka es to vēlos. Tādā veidā mēs varam savu dzīvi izmainīt. Es neteiktu, ka tas ir viegli. Tas nav viegli .Sākums, protams ir grūts, jo mēs to nezinām, bet izdarīt to var. Cilvēkam vajag uzņemties atbildību par sevi un vērsties pie sevis, mīlēt sevi.” Šai sakarā mūsu viešņa atgādināja patiesību , ka savus vecākus mēs nevaram izmainīt, mēs viņus mīlam tādus, kādi viņi mums ir. Sarunās noskaidrojām, kas ir tās lietas, kuras mums traucē visvairāk, kas ir mūsu slimību cēloņi, ko mēs katrs pats varam darīt, lai justos labi. Kur lai liekam savus aizvainojumus, dusmas , atriebības kāri ,kā tie „atspēlējas” mūsos un kā tos uzveikt? Un kā ir ar piedošanas mākslu, ar domu spēku? Tie ir jautājumi, kas nav izrunājami vienā sarunā. Saņēmām arī labus ieteikumus, kā ar sevi ”sadraudzēties”. Uz daudziem mūsu jautājumiem atbildes meklējām kopā, stāstot par savām pieredzēm. Varu teikt, ka šādas sarunas pat nav atstāstāmas ,taču tās lika aizdomāties, meklēt atbildes uz dažādiem sevis izzināšanas jautājumiem, lasīt grāmatas, izvērtēt - pieņemt vai nepieņemt. Sarunas nobeigumā ieklausījāmies Rasmas teiktajā :„Mums ir iedoti pārbaudījumi. Mums iedod vienu lietu ko risināt, tad, kad tā ir atrisināta, tiek vietā ielikta nākošā, jo tukšu vietu jau nav. Un tā tas darbiņš mums iznāk visa mūža garumā”. Šajā pirmajā tikšanās reizē pasākuma apmeklētājus cienājām ar pašceptām ābolkūkām, dzērām tēju un pārrunājām nākamo tikšanās vakaru tēmas . Paldies visiem pasākuma atbalstītājiem un apmeklētājiem. Mūsu lasītājiem lai jauks rudens un vēlme lasīt! Uz tikšanos novembrī. Svētciema bibliotēkas vadītāja L.Borozdina |
Autors
Līga Borozdina |